Akūtas hemorāģiskās diarejas sindroms (AHDS), agrāk saukts par hemorāģisko gastroenterītu (HGE), ir īpatnēja slimība suņiem, kas izpaužas ar pēkšņu vemšanu un asiņainu caureju. Simptomi parasti ir smagi, un iznākums var būt letāls, ja netiek sniegta palīdzība.
AHDS var skart gados jaunus pieaugušus suņus, jo īpaši mazās šķirnes (piemēram, toipūdeļus un miniatūros šnaucerus). Slimība nav lipīga. Svarīgi – PCV (HCT) būs augsts, > 60 (N 30-55).
Meklējot cēloni, jaunākie pētījumi norāda uz Clostridium perfringens baktēriju endotoksīnu. Patoloģiski palielinās zarnu gļotādas caurlaidība, ar asins un olbaltumvielu noplūdi zarnu lūmenā1.
Klīniskās pazīmes un diagnostika
Smaga vemšana, kam seko depresija, letarģija, sāpes vēderā un asiņaina caureja ar nepatīkamu smaku.
Smaga hipovolēmija ir viena no slimības pazīmēm, un diagnozi apstiprina smaga hemokoncentrācija (koncentrētas asinis).
Skartajiem suņiem parasti ir augsts PCV vai HCT (bieži virs 65%) un normāls vai zems proteīns serumā. Ļoti vērtīgi ir ātri izmērīt šos parametrus, lai noteiktu administrējamo šķīduma daudzumu.
Leikocītu skaits var būt normāls, augsts vai zems, atkarībā no slimības smaguma pakāpes. Bieži parādās viegla trombocitopēnija. Bioķīmijas izmaiņas var būt azotēmija, paaugstinātu aknu enzīmi, hipoglikēmija un elektrolītu izmaiņas. Bieži ir metabolā acidoze. Vēdera dobuma rentgenogrammās parasti redzama enterīta aina, ar šķidrumu un gāzēm pildītām tievo zarnu cilpām.
AHDS progress var būt tik straujš, ka 24 stundu laikā var rasties hipovolēmiskais šoks un nāve. Var veidoties arī diseminētā intravaskulārā koagulācija (DIC).
Diferenciāldiagnozes
Jāizslēdz citas slimības ar līdzīgu klīnisko ainu (hemorāģiska caureja un vemšana).
Tai skaitā:
- parvovīruss,
- bakteriālas infekcijas (Salmonella, Campylobacter, Clostridium perfringens, Clostridium difficile),
- smagas parazitāras invāzijas,
- zarnu volvulus vai intususcepcija,
- akūts nekrotizējošs pankreatīts,
- akūta aknu slimība,
- hipoadrenokortikālisms,
- sepse,
- imūnsistēmas izraisīta trombocitopēnija,
- K antagonista rodenticīda toksikoze u.c.
Svarīgi veikt visas analīzes, lai izslēgtu iepriekšminētās slimības.
Ārstēšana
Ārstēšana sastāv no agresīvas šķīdumu terapijas:
- Hipovolēmiskā šoka ārstēšanai jālieto intravenozi izotoniski kristaloīdie šķīdumi bolus devu veidā (10–20 ml/kg)(piem., fizioloģiskais šķīdums un Ringera laktāta šķīdums) un sintētiskie koloīdi (piem., hidroksietilcietes (HES) koloida tipa šķīdumi – Volulyte 6%, Tetraspan 60 mg/ml, Tetraspan 100 mg/ml)) (5-10 ml/kg bolus un 10 ml/kg izotonisko kristaloīdu bolus, pēc tam turpina ar 1 ml/kg/h).
- Perfūzija un kardiovaskulārais stāvoklis jāpārvērtē ik pēc 15 minūtēm, un nepieciešamības gadījumā jāievada turpmākas bolus devas, līdz normalizējas asinsspiediens.
- Sākotnējo šķidruma deficītu 6–12 stundu laikā jāaizstāj ar kristaloīdu šķīdumiem, pievienojot uzturošo devu un paredzamos turpmākos caurejas izraisītos zaudējumus.
- Jākoriģē arī elektrolītu deficīts, piemēram hipokalēmija.
Simptomātiskai ārstēšanai lieto:
- pretvīrusu zāles,
- līdzekļus pret vemšanu, (piem., maropitants 1 mg/kg i/v vai s/c),
- skābes samazināšanas medikamentus, lai pasargātu kuņģa gļotādu (piem., pantoprazols 1 mg/kg q 12 h i/v vai omeprazols 1 mg/kg. kg q 12 h PO. Lai gan mazāk efektīvs, var lietot arī famotidīnu 1 mg/kg IV q 12 h).
PCV – parasti normalizējas, reaģējot uz agresīvu šķīdumu terapiju.
Seruma olbaltumvielas – parasti samazinās līdz novērojama hipoproteinēmija.
Plaša spektra antibiotikas intravenozi ievada tikai smagos gadījumos, ar esošu vai gaidāmu sepsi, īpaši, ja ir redzami gļotaini izdalījumi. Tomēr, ja to nav, antibiotikas labāk nelietot. Pētījumā pierādīts, ka vieglas vai vidēji smagas gaitas slimība neuzlabojas ar antibiotikām (amoksicilīns un klavulānskābe)2.
Suņus ar HGE / AHDS ieteikts nebarot 12–24 stundas un pēc tam dot viegli sagremojamu barību mazos daudzumos (vārīta vistas gaļa un rīsi, citas atbilstošas komerciālās receptes).
Probiotikas ir noderīgas AHDS ārstēšanā. Tie ir dzīvi mikroorganismi, kas var modulēt zarnu imūno darbību, veicināt epitēlija šūnu homeostāzi, iedarboties neiromodulējoši, bloķēt patogēno baktēriju iedarbību un tiem ir uzturvērtības priekšrocības. Ieteikts lietot recepšu probiotikas, kas paredzētas suņiem un kaķiem. Bezrecepšu produktu sastāvs ne vienmēr ir uzticams. Pētījumos probiotikas saīsina akūtas caurejas ilgumu patversmes kaķiem un samazina caurejas ilgumu suņiem ar akūtu enterītu.
- Dzīvniekiem ar akūtu enterītu probiotikas jālieto 2–4 nedēļas.
- Probiotiku terapiju uzsāk, kad fekālijās vairs nav asiņu piejaukuma.
Prognoze
AHDS prognoze ir laba, ja ārstē laicīgi. Lielākā daļa suņu izveseļojas 1–7 dienās ar šķīduma terapiju (vidēji 3 dienās).
Nopietnas komplikācijas var būt DIC, sepse un aspirācijas pneimonija no vemšanas. AHDS var būt letāls, ja terapija netiek laicīgi uzsākta.
Atsauces:
1.Ziese et al. Effect of probiotic treatment on the clinical course, intestinal microbiome, and toxigenic Clostridium perfringens in dogs with acute hemorrhagic diarrhea. PLoS One. 2018 Sep 27; 13(9). https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6160196
2. Are antibiotics beneficial for treating hemorrhagic gastroenteritis? https://www.dvm360.com/view/hot-literature-are-antibiotics-beneficial-treating-hemorrhagic-gastroenteritis
3. Acute Hemorrhagic Diarrhea Syndrome. https://www.cliniciansbrief.com/article/acute-hemorrhagic-diarrhea-syndrome
Rakstu sagatavoja: Dr. Inese Bērziņa