Kas ir urīna analīze (UA)?
Urīna analīzes ir samērā lēts un ātrs tests, ko var veikt klīnikā uz vietas. Urīna analīzes būtu jāveic katram slimam dzīvniekam, kurš nonācis klīnikā. Tās sniedz būtisku informāciju ne tikai par nieru darbību, bet arī par citu orgānu darbību.
Obligāti urīna analīzes jāveic, ja dzīvnieks urinē pastiprināti, urinācija ir apgrūtināta, urīnā ir asinis, vai tā krāsa ir izmainīta.
Urīna analīzes sastāv no vairākām daļām – klīnikā uz vietas parasti var veikt sekojošus izmeklējumus:
1. Urīna makroskopiska novērtēšana
Novērtē daudzumu, krāsu, caurspīdīgumu, arī smaku.
2. Urīna specifiskā blīvuma noteikšana
To nosaka ar refraktometru (attēlā). Nieres veic gan urīna koncentrēšanu, gan atšķaidīšanu, urīna blīvums ir atkarīgs no abu šo procesu mijiedarbības kā arī no urīnā esošā daļiņu skaita un izmēra, to var ietekmēt olbaltumvielu un glikozes klātbūtne urīnā.
Urīna blīvums ir atkarīgs arī no hidrācijas statusa, ja dzīvnieks ir dehidratēts, bet nieru darbība nav traucēta – urīns būs koncentrētāks. Suņiem normāls urīna blīvums ir augstāks par 1.030, kaķiem augstāks par 1.035, citām sugām augstāks par 1.025.
Zems urīna blīvums var būt saistīts ar:
- Izdzertu lielu ūdens daudzumu
- Šķīdumu terapiju
- Nieru mazspēju
- Aknu mazspēju
- Cukura diabētu
- Dzemdes strutainu iekaisumu un daudziem citiem iemesliem.
SVARĪGI! Urīna specifiskais blīvums īpašos gadījumos var būt zem normas arī pilnīgi veseliem dzīvniekiem!
Veterinārārsti urīna specifisko blīvumu vērtē kopā ar informāciju par dzīvnieka hidratāciju un asins seruma bioķīmijas rezultātiem!
3. Stripa izmeklējumi
Lieto šauru strēmelīti ar vairākiem “spilventiņiem” uz tās, katrs spilventiņš ir piesūcināts ar īpašiem reaģentiem un tad izžāvēts. Uzpilinot uz “spilventiņiem” urīnu, reaģenti sāk darboties un, atkarībā no krāsas maiņas, var noteikt dažādu vielu koncentrāciju konkrētajā urīna paraugā.
Ļoti svarīgi rādītāji ir olbaltums un glikoze – rezultātu izvērtēšanai jāzin arī olbaltuma un glikozes koncentrāciju serumā. Ar stripu var noteikt arī pH (palīdz novērtēt skābju-bāzu līdzsvara regulāciju), bilirubīns (informācija par aknu funkcijām, īpaši žultsstāzi), asinis (asiņošana urīntraktā, muskuļu bojājumi u.c.).
4. Urīna sedimenta mikroskopija
Izmeklējot koncentrētu urīna paraugu (sedimentu) mikroskopā, var konstatēt šūnas, sāļu kristālus, cilindrus, infekciju ierosinātājus u.c. Mikroskopiski var konstatēt – iekaisumu, asiņošanu, jaunveidojumus, novērtēt nieru kanālīšu bojājumus.
*Attēli no: www.eickemeyer.com; https://www.medicinenet.com ; www.e-clinpath.com
LASĪT TĀLĀK: URĪNA PARAUGA IEGŪŠANA
