Kas ir alerģija?

Organisma sakāpinātu reakciju uz vidē normāli sastopamām vielām sauc par alerģisku reakciju. Šīs vielas jeb alergēni var būt putekšņi, raugi, dzīvnieku apmatojums, putekļi, blusas, pārtikas produkti un daudzas citas lietas. Alergēni iedarbojas tiem saskaroties ar ādu, tos ieelpojot vai apēdot. Alerģiskiem dzīvniekiem asinsritē novēro īpašas antivielas imūnglobulīnus E (IgE) pret konkrēto alergēnu. Šīs antivielas ir atbildīgas par bioķīmiskiem procesiem, kuru rezultāts ir klīniski novērojami alerģijas simptomi.

 

Kādas ir alerģijas pazīmes dzīvniekiem?

Lai arī alergēni, kas iedarbojas uz cilvēkiem un dzīvniekiem ir vieni un tie paši, klīniskās pazīmes var būt atšķirīgas. Cilvēkiem ļoti bieži novēro ar augšējiem elpošanas ceļiem saistītas pazīmes – acu asarošanu, niezi, iesnas, klepu. Dzīvniekiem (suņiem) biežāk novēro ādas iekaisumu ar spēcīgu niezi. Kaķiem līdzīgi kā cilvēkiem pārsvarā novēro elpošanas ceļu iekaisumus. 
Tipiski simptomi dzīvniekiem alerģiju sākuma posmā ir kasīšanās, ķepu laizīšana un kodīšana, sejas kasīšana. Slimībai ieilgstot, nieze un kodīšana var novest pie sekundāras bakteriālas infekcijas un plašiem audu bojājumiem. Arī barības alerģijas var izpausties kā nieze, tomēr nereti novēro arī vemšanu un caureju.

 

Kādēļ simptomu smagums ir mainīgs?

Alergēnu iedarbība ir kumulatīva. Jo vairāk dzīvnieks tiek pakļauts alergēnu iedarbībai, jo smagāki būs slimības simptomi. Iedomājieties mucu, kurā pil ūdens -, agrāk vai vēlāk muca būs pilna un ūdens līs pāri malām, tāpat notiek arī ar organisma imūnsistēmu uz kuru iedarbojas alergēni. Tieši šī iemesla dēļ simptomu parādīšanās ne vienmēr norāda uz ko tieši dzīvnieks ir alerģisks. Dzīvnieks ar alerģiju pret putekšņiem un barības alerģiju var būt klīniski slims tikai vasarās (kad putekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā), bet pārējā laikā alerģiskā reakcija nav tik spēcīga, lai izpaustos redzami.

Kad var novērot alerģijas simptomus?

Tas atkarīgs no alergēna veida. Ja dzīvniekam ir alerģija pret putekšņiem, alerģijas simptomi būs smagāki pavasarī vai vasarā. Ja alergēns ir sastopams dzīvojamās telpās (putekļu ērcīte, barības alerģijas), alerģiskas reakcijas var izpausties visu gadu vienmērīgi.

Kā var diagnosticēt alerģiskas reakcijas?

Pēc rūpīgas dzīvnieka izmeklēšanas jūsu veterinārārsts nolems, vai ir nepieciešami alerģijas testi. Gadījumos, kad veterinārārsts būs pārliecināts, ka cēlonis ir alerģijas nevis kāda cita slimība, tiks paņemts neliels asins paraugs un tiks nosūtīts uz Nextmune, kur tiks pārbaudīta jutība pret dažādiem inhalantiem (koku, krūmu un zāļu putekšņiem, sēnēm, putekļiem, putekļu ērcīti) un barības alergēniem.

Kāda ir alerģiska dzīvnieka ārstēšana?

Vislabākā un iedarbīgākā ārstēšana ir pilnīga izvairīšanās no alergēnu ietekmes. Diemžēl, lielākajā daļā gadījumu tas nav iespējams. Parasti iesaka lietot steroīdos hormonus, lai samazinātu alerģijas simptomus. Īslaicīgai steroīdu lietošanai blakusefektu nav vai tie ir nelieli, bet, šos preperātus lietojot ilgstoši, var novērot blaknes. Hiposensitizācija (alerģijas potes) ir otra alternatīva. Izmantojot šo metodi, ārstēšanas protokols tiek izveidots īpaši jūsu dzīvniekam, vadoties pēc alerģijas testu rezultātiem. Katra nākamā injekcija satur nedaudz augstāku alergēnu koncentrāciju; šī metode palīdz attīstīt organisma imūnsistēmas spēju adekvāti reaģēt uz alergēniem.