PIECI SOĻI ALERĢIJU DIAGNOSTIKĀ

1.solis    Vai pacientam ir nieze?

Anamnēze:

  • Nieze anamnēzē – saimnieks piemin kasīšanos, berzēšanos, laizīšanu
  • Niezes ilgums un smagums, piedāvājiet saimniekam lietot PVAS (pruritus visual analogue scale)
  • Kad nieze parādījās, kurās vietās, cik ilgi tā novērojama?
  • Nieze ir akūta, hroniska, sezonāla vai tā atkārtojas?
PVAS sastāv no 10 punktu lineāras skalas, kurā skaitļu vērtības pieagums atspoguļo niezes izpausmju smagumu.

Klīniskā izmeklēšana

  • Niezes refleksi – ķepas-sāna, auss-ķepas reflekss;
  • Niezes lokācija – var būt dažāda izplatība;
    Tipiskākās lokācijas:  blusu alerģiskais dermatīts (muguras kaudālā daļa, aste, cisku kaudālā daļa, paslēpenes); sarkoptoze (intensīva nieze, elkoņi, tarsālās locītavas, ausu skrimstalu ārmalas, vēders, ekstremitāšu distālās daļas); heilitiellas (baltas blaugznas apmatojumā uz muguras), barības alerģija, atopiskais dermatīts (sejas nieze, aksillārais reģions, paslēpenes, elkoņi, auss skrimstala (nevis tās malas);
  • Klīniskās pazīmes, kas var liecināt par niezi:
    – eritrēma (alerģisku slimību pirmā izpausme ādā);
    – ekskoriācijas (paštraumēšanās dēļ – laizīšana, košana, kasīšana);
    – papulas (var būt saistītas ar alerģisku reakciju + parazītu kodumiem – ieteikta citoloģiska izmeklēšana);
    – pustulas, epidermālie “krādziņi” (vairāk sekundāras piodermas gadījumos – ieteikta citoloģiska izmeklēšana);
    – alopēcija (var būt traumatiska vai saistīta ar bakteriālu folikulītu ieteikta trihogramma/sēnīšu diagnostika);
    – akantoze, lihenifikācija, hiperkeratoze, hiperpigmentācija (liecina par hroniskiem procesiem – izslēgt malasēziju un bakteriālu iekaisumu);
    – taukaina seboreja/eksudatīvi bojājumi;
    – mezgliņi ādā/zemādā, no kuriem izdalās hemorāģisks šķidrums (iespējama furunkuloze – citoloģija, bakterioloģija, biopsija);
  • Izmeklējiet ķepas un ausis. Ausis – otoskopija, citoloģija. Ķepas – vienmēr veiciet citoloģisku izmeklēšanu, lai izslēgtu bakteriālu vai malasēziju infekciju.

2.solis    Parazitāru slimību un sekundāras infekcijas laboratoriska diagnostika

  • Blusas – ķemmējiet dzīvnieku klīnikā, var veikt seroloģisku testu;
  • Heilitiellas, sarkoptes – nokasījumu mikroskopija. Sarkoptozes diagnostikai iespējami arī ELISA un PCR testi;
  • Malasēzijas, bakteriāla infekcija – citoloģija;
  • Bakterioloģija un antibiogramma – bakteriālu infekciju gadījumos;
  • Biopsija – dziļās piodermas aizdomu gadījumos.

3.solis    Alerģisks dzīvnieks

  • Ja esat izslēguši ektoparazītus, nav sekundāru infekciju un dzīvniekam joprojām ir nieze – visticamāk darīšana ir ar alerģisku slimību.

4.solis    Identificēt alerģiju

  • Blusu alerģiskais dermatīts – var veikt seroloģisku testu.
  • Barības izraisīta alerģija – izslēgšanas diēta, barības alergēnu diagnostika serumā.
    Barības alergēnu diagnostika serumā – var palīdzēt izvēlēties izslēgšanas diētu, atvieglojot dzīvi arī dzīvnieka īpašniekam. Diētai jābūt vismaz 8 nedēļas ilgai. Šajā laikā jāārstē arī ādas problēmas, ja tādas pastāv. Pēc divu mēnešu ilgas diētas, ja nav sekundāru infekciju, dzīvniekam vajadzētu pozitīvi reaģēt tikai ar diētas palīdzību; pārtraucot medikamentozu ārstēšanu niezei nevajadzētu atjaunoties (šajā stadijā turpiniet diētu bez medikamentozas ārstēšanas vismaz 15 dienas). Ja dzīvnieks reaģē labi – veiciet izaicinājumu – dodiet iepriekšējo barību; ja nieze atgriežas agrāk kā 10-15 dienu laikā – dzīvniekam ir barības radīta alerģija.
  • Atopiskais dermatīts – tā ir klīniska diagnoze, kuru var noteikt izslēdzot visus iepriekšminētos cēloņus.
  • Kombinācija no augstāk minētajām.

5.solis    Atopiskais dermatīts

Apsveicam – esat nokļuvuši līdz diagnozei – atopiskais dermatīts!

  • Jūsu pacientam ir hroniska slimība, kas būs medikamentozi ārstējama, ar tendenci uz pasliktināšanos ar katru gadu.
  • ASIT imūnterapija ir specifisks veids kā apmācīt dzīvnieka imūnsistēmu reaģēt uz alergēniem citā veidā. 50-70% dzīvnieku pozitīvi reaģē tikai uz ASIT ārstēšanu un nav nepieciešama papildus medikamentoza ārstēšana!
    • Lai varētu veikt ASIT ārstēšanu – nepieciešami alergēnu izmeklējumi serumā.

Kopsavilkums

  1. Ja esat izslēguši visus citus cēloņus, jūsu sunim vai kaķim ir alerģija.
  2. Kontrolējiet sekundārās infekcijas, niezi un iekaisumu.
  3. Nosakiet alerģiskās slimības veidu.
  4. Veiciet alergēnu diagnostiku serumā.
  5. Ja nepieciešams – konsultējieties ar kolēģiem, veterinārajiem dermatologiem!
    LABOKLIN piedāvā šādu iespēju! [email protected]

*Adaptēts no Dr. Carmen Lorente, DVM, PhD, Dip ECVD EBS, European Specialist in Veterinary Dermatology; LABOKLIN

LASĪT TĀLĀK: HIPOSENSITIZĀCIJA